X-Race Jūrmala un SAR 2012

Nu ko? Vēl divas sacensības aiz muguras. X-Race 1. kārta Jūrmalā. Vecais labais drīmtīms – es, Marika un mūsu uzticamais nafigators Lāgans. Ko par iksreisu daudz stāstīt? Iksreis kā iksreis, kontrollaiks tikai 10 stundas un tas nozīmē, ka šāda formāta mačos ir jāmočī – tā teikt sprints, bet mums neskrējējiem katra kļūda var būt liktenīga, kā tas bija arī šoreiz. No organizatoriskā viedokļa viss bija ok, bet nu vienkāršs ok. Gaidīju kādu ekšenu – baiļu faktora pārvarēšanu, kas šoreiz nebija… Jā, Jūrmalu tagad pārzinu labāk :D, bet piedzīvojumu sacensībām šī urbānā vide nešķita piemērota. Un vēl, izskatās, ka drīz, lai iebrauktu Jūrmalā nebūs vairs jāmaksā lats, bet gan jākārto Krievijas vīza. Šīs laikam bija vienīgās sacensības, pēc kurām, braucot mājās, nebija nekādas gandarījuma sajūtas par paveikto, bet tas dēļ tās stulbās 35. līnijas un paša neuzmanības. Nu jau vainīgais atrasts ( 35. līnija) un pēc padziļinātas analīzes viss ir bumbās.

SAR 2012. Ilgi gaidītie mači – kontrollaiks 24 stundas, maijs un organisms jau gaida Mona-x, kuras diemžēl vairs nav… Ok, komanda (drīmtīms) – es, Lāgans un Dana. Pamostamies Jēkabpils sporta centra viesnīcā. Lietus līst jau visu nakti un turpina līt. Iedvesmojoši. Bet te nāk Lāgans un saka, ka esot ielicis lēcas un tad jau lietus pārstāšot. Patiešām pēc pusstundas jau vairs nelīst. Plkst. 12:00 starts. 1. posms – fotoorientēšanās pa Jēkabpili, kā rezultātā bija jāatmin mistiska anagramma, lai tiktu uz 2. posmu. Kā to varēja atkost, nezinu, bet kāds varens spēks aizstūrēja mūsu ričukus tieši pie 101. kontrolpunkta (Radžu ūdenskrātuves). 2. posms. Maršruta aprakstā pie KP 35 ar sarkaniem burtiem rakstīts – UZMANĪBU! KP apvidū manīts daudz čūsku (odzes)! Oi, kā tas mani iedvesmo 😀 Bet citādi klasisks BIKE & RUN posms, kaut gan varēja saukt to arī par Bike & Run & SWIM, jo bija arī jāpeld. Forši, man patika 🙂 3. posms – velo. Īzī, džīzī ar ričuku pret vēju uz Biržu karjeru. 4. posms – Gandrs. 1,5 stundas ar kanoe pa karjeru, viena pelde, coasteering izlaižam un nākamais – 5.posms. Rēbuss. Manuprāt, cietākais rieksts. Sāk līt lietus, galīgi nepiemērots laiks funktierēšanai. Cepums Andrim par to, ka ātri atkož, kā tikt uz KP52. Gandrīz pie paša punkta bikiņ nolažojam. Finālā uzzinām, ka punktu, kas karājās ozolā, esam paņēmuši ar pārāk lielu (20 sek) laika nobīdi un tas netiek ieskaitīts (ibio). Nākamajā dienā man zvana Andrīc un saka, ka KP51 ar turpat esot bijis – forši 😀 KP53 atrašanās vietu es mājās 2 stundas rēķināju (pie monitora). Šito lietu gribētos iemācīties darīt raitāk. 6. posmu nokavējam. Plkst. 23:20 ierodamies starpfinišā (sac. centrā). Komandas biedri manāmi noguruši. Uztankojamies ar reālu pārtiku – gaļu, maizi, ko nu kurš un dodamies 7. posmā – dzelzceļa leģenda. Hujaks un esam jau 8. posmā ar 67. gada karti rokās no kuras sajēga ir tikai Lāganam. Plkst. 6:54 esam ārā no kāju posma. 9. posmu gar Laukezeru viltīgi izejam ar 0 iegūtiem punktiem, bet vērtīgām 14 minūtēm. 10. Posmu kancelējam, jo, lai ieietu posmā, jārāpjas ellē ratā augstu eglē, ko pēcāk protams nožēlojam, bet ja būtu zinājuši, ka taps piedota SF OUT „neatzīmēšanās”, tad pāris punktus rogainī pa ceļam uz finišu būtu paņēmuši.

Pāris vārdos – ļoti patika man šis pasākums, jo bez fiziskā spēka varēja izmantot arī stratēģisko domāšanu un cīnīties ar kačokiem Vovām un skrējējiem Boltiem 😀